Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāyo

Sagāthāvaggo

1. Devatāsaṃyuttaṃ

1. Naḷavaggo

1. Oghataraṇasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘kathaṃ nu tvaṃ, mārisa, oghamatarī’ti? ‘Appatiṭṭhaṃ khvāhaṃ, āvuso, anāyūhaṃ oghamatari’nti. ‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatarī’ti? ‘Yadākhvāhaṃ, āvuso, santiṭṭhāmi tadāssu saṃsīdāmi ; yadākhvāhaṃ, āvuso, āyūhāmi tadāssu nibbuyhāmi [nivuyhāmi (syā. kaṃ. ka.)]. Evaṃ khvāhaṃ, āvuso, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatari’’’nti.

‘‘Cirassaṃ vata passāmi, brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ;

Appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ, tiṇṇaṃ loke visattika’’nti. –

Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā – ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

2. Nimokkhasuttaṃ

2. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Jānāsi no tvaṃ, mārisa, sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti?

‘‘Jānāmi khvāhaṃ, āvuso, sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti.

‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, jānāsi sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti?

‘‘Nandībhavaparikkhayā [nandibhavaparikkhayā (syā. kaṃ.)], saññāviññāṇasaṅkhayā, vedanānaṃ nirodhā upasamā – evaṃ khvāhaṃ, āvuso, jānāmi sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ viveka’’nti.

3. Upanīyasuttaṃ

3. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,

Jarūpanītassa na santi tāṇā;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.

‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,

Jarūpanītassa na santi tāṇā;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

4. Accentisuttaṃ

4. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

5. Katichindasuttaṃ

5. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Kati chinde kati jahe, kati cuttari bhāvaye;

Kati saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī’’ti.

‘‘Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye;

Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī’’ti.

6. Jāgarasuttaṃ

6. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Kati jāgarataṃ suttā, kati suttesu jāgarā;

Katibhi [katīhi (sī.)] rajamādeti, katibhi [katīhi (sī.)] parisujjhatī’’ti.

‘‘Pañca jāgarataṃ suttā, pañca suttesu jāgarā;

Pañcabhi [pañcahi (sī.)] rajamādeti, pañcabhi [pañcahi (sī.)] parisujjhatī’’ti.

7. Appaṭividitasuttaṃ

7. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Yesaṃ dhammā appaṭividitā, paravādesu nīyare [niyyare (ka.)];

Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṃ pabujjhitu’’nti.

‘‘Yesaṃ dhammā suppaṭividitā, paravādesu na nīyare;

Te sambuddhā sammadaññā, caranti visame sama’’nti.

8. Susammuṭṭhasuttaṃ



南无彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
相应部
有偈品
1. 天神相应
1. 芦苇品
1. 渡瀑流经
1. 如是我闻。一时，世尊住舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。尔时，有一位天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的那位天神对世尊如是说:"尊者,你是如何渡过瀑流的?"(世尊答:)"朋友,我不立足、不奋力而渡过瀑流。""尊者,你是如何不立足、不奋力而渡过瀑流的?""朋友,当我立足时,我就会沉没;朋友,当我奋力时,我就会被冲走。朋友,我就是这样不立足、不奋力而渡过瀑流。"
"长久以来我终于看到,
婆罗门已证涅槃;
不立足不奋力,
已度世间执著。"
这位天神如是说。导师表示赞同。然后,那位天神(想):"导师赞同我",礼敬世尊,右绕后,就在那里消失了。
2. 解脱经
2. 舍卫城因缘。尔时,有一位天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的那位天神对世尊如是说:
"尊者,你知道众生的解脱、解放、远离吗?"
"朋友,我知道众生的解脱、解放、远离。"
"尊者,你是如何知道众生的解脱、解放、远离的?"
"由于喜有灭尽,想识灭尽,诸受的止息、平静 - 朋友,我就是这样知道众生的解脱、解放、远离。"
3. 引导经
3. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"生命短暂被引导,
衰老来临无庇护;
见此死亡的恐怖,
应行善业得安乐。"
"生命短暂被引导,
衰老来临无庇护;
见此死亡的恐怖,
求寂静者舍世欲。"
4. 流逝经
4. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"时光流逝夜飞逝,
生命阶段相继失;
见此死亡的恐怖,
应行善业得安乐。"
"时光流逝夜飞逝,
生命阶段相继失;
见此死亡的恐怖,
求寂静者舍世欲。"
5. 几断经
5. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应断几何应舍几,
更应修几超越几;
比丘超几种执著,
才称已渡瀑流者?"
"应断五种应舍五,
更应修五超越五;
比丘超五种执著,
才称已渡瀑流者。"
6. 觉醒经
6. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"几觉醒者在睡眠,
几睡眠者在觉醒;
几种染污几清净?"
"五觉醒者在睡眠,
五睡眠者在觉醒;
五种染污五清净。"
7. 未了知经
7. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"未了知法的人们,
被引导入他人说;
他们睡着不觉醒,
是他们觉醒之时。"
"善了知法的人们,
不被引入他人说;
他们正觉善了知,
平等行于不平中。"
8. 善忘失经

8. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Yesaṃ dhammā susammuṭṭhā, paravādesu nīyare;

Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṃ pabujjhitu’’nti.

‘‘Yesaṃ dhammā asammuṭṭhā, paravādesu na nīyare;

Te sambuddhā sammadaññā, caranti visame sama’’nti.

9. Mānakāmasuttaṃ

9. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na mānakāmassa damo idhatthi,

Na monamatthi asamāhitassa;

Eko araññe viharaṃ pamatto,

Na maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

‘‘Mānaṃ pahāya susamāhitatto,

Sucetaso sabbadhi vippamutto;

Eko araññe viharaṃ appamatto,

Sa maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

10. Araññasuttaṃ

10. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Araññe viharantānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ;

Ekabhattaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdatī’’ti.

‘‘Atītaṃ nānusocanti, nappajappanti nāgataṃ;

Paccuppannena yāpenti, tena vaṇṇo pasīdati’’.

‘‘Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;

Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’ti.

Naḷavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Oghaṃ nimokkhaṃ upaneyyaṃ, accenti katichindi ca;

Jāgaraṃ appaṭividitā, susammuṭṭhā mānakāminā;

Araññe dasamo vutto, vaggo tena pavuccati.

2. Nandanavaggo

1. Nandanasuttaṃ

11. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññatarā tāvatiṃsakāyikā devatā nandane vane accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāriyamānā [paricāriyamānā (syā. kaṃ. ka.)] tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandanaṃ;

Āvāsaṃ naradevānaṃ, tidasānaṃ yasassina’’nti.

‘‘Evaṃ vutte, bhikkhave, aññatarā devatā taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsi –

‘‘Na tvaṃ bāle pajānāsi, yathā arahataṃ vaco;

Aniccā sabbasaṅkhārā [sabbe saṅkhārā (sī. syā. kaṃ.)], uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.

2. Nandatisuttaṃ

12. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Nandati puttehi puttimā,

Gomā [gomiko (sī. syā. kaṃ. pī.)] gohi tatheva nandati;

Upadhīhi narassa nandanā,

Na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti.

‘‘Socati puttehi puttimā,

Gomā gohi tatheva socati;

Upadhīhi narassa socanā,

Na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.

3. Natthiputtasamasuttaṃ

13. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi gosamitaṃ dhanaṃ;

Natthi sūriyasamā [suriyasamā (sī. syā. kaṃ. pī.)] ābhā, samuddaparamā sarā’’ti.

‘‘Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā’’ti.

4. Khattiyasuttaṃ

14. ‘‘Khattiyo dvipadaṃ seṭṭho, balībaddo [balivaddo (sī. pī.), balibaddo (syā. kaṃ. ka.)] catuppadaṃ.

Komārī seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttāna pubbajo’’ti.

‘‘Sambuddho dvipadaṃ seṭṭho, ājānīyo catuppadaṃ;

Sussūsā seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttānamassavo’’ti.

5. Saṇamānasuttaṃ

15. ‘‘Ṭhite majjhanhike [majjhantike (sabbattha)] kāle, sannisīvesu pakkhisu.

Saṇateva brahāraññaṃ [mahāraññaṃ (ka. sī. syā. kaṃ. ka.)], taṃ bhayaṃ paṭibhāti ma’’nti.

‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti.

6. Niddātandīsuttaṃ

16. ‘‘Niddā tandī vijambhitā [tandi vijambhikā (sī. pī.)], aratī bhattasammado.

Etena nappakāsati, ariyamaggo idha pāṇina’’nti.

‘‘Niddaṃ tandiṃ vijambhitaṃ, aratiṃ bhattasammadaṃ;

Vīriyena [viriyena (sī. syā. kaṃ. pī.)] naṃ paṇāmetvā, ariyamaggo visujjhatī’’ti.

7. Dukkarasuttaṃ



8. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"善忘失法的人们,
被引导入他人说;
他们睡着不觉醒,
是他们觉醒之时。"
"不忘失法的人们,
不被引入他人说;
他们正觉善了知,
平等行于不平中。"
9. 爱慢经
9. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"爱慢者无调伏,
无定者无智慧;
独住林中放逸,
不能度死魔界。"
"舍慢善定心意,
善心解脱一切;
独住林中不逸,
能度死魔彼岸。"
10. 林野经
10. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神以偈颂对世尊说:
"林中寂静梵行者,
日中一食而安住;
何因容色得清净?"
"不忧过去不盼未,
现在所得而活命;
因此容色得清净。"
"盼望未来忧过去,
愚人因此而枯槁,
如割绿芦速枯萎。"
第一 芦苇品
其摄颂:
渡瀑流与解脱引导,流逝几断与觉醒,
未了知善忘失爱慢,林野为第十所说,
以此称为此品名。
2. 欢喜园品
1. 欢喜园经
11. 如是我闻。一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。在那里,世尊对比丘们说:"诸比丘。""大德。"那些比丘回答世尊。世尊如是说:
"诸比丘,从前有一位三十三天的天神在欢喜园中,被天女众围绕,具足受用五种天欲,在那时说了这个偈颂:
'不见欢喜园之人,
不知何为快乐事;
人天居处有光荣,
三十三天之住处。'"
"诸比丘,如是说时,另一位天神以偈颂回答那位天神:
'愚者你不知,
阿罗汉之语;
诸行皆无常,
生灭法所系;
生已而灭尽,
寂灭乃为乐。'"
2. 欢喜经
12. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"有子者喜子,
有牛者喜牛;
执取为人乐,
无执取无乐。"
"有子者忧子,
有牛者忧牛;
执取为人忧,
无执取无忧。"
3. 无如子经
13. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"无爱如子爱,
无财如牛财;
无光如日光,
无水如海水。"
"无爱如自爱,
无财如谷财;
无光如慧光,
无水如雨水。"
4. 刹帝利经
14. "刹帝利为二足尊,
公牛为四足中尊;
童女为诸妻中尊,
长子为诸子中尊。"
"正觉为二足尊,
良马为四足中尊;
顺从为诸妻中尊,
孝顺为诸子中尊。"
5. 响声经
15. "正午时分立,
鸟儿皆寂静;
大林发响声,
恐怖来袭我。"
"正午时分立,
鸟儿皆寂静;
大林发响声,
喜悦来袭我。"
6. 睡眠懈怠经
16. "睡眠与懈怠,
打呵欠不乐,
食后昏沉重;
以此不显现,
此世众生中,
圣道不明显。"
"睡眠与懈怠,
打呵欠不乐,
食后昏沉重;
以精进除遣,
圣道得清净。"
7. 难行经

17. ‘‘Dukkaraṃ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññaṃ.

Bahūhi tattha sambādhā, yattha bālo visīdatī’’ti.

‘‘Katihaṃ careyya sāmaññaṃ, cittaṃ ce na nivāraye;

Pade pade visīdeyya, saṅkappānaṃ vasānugo’’ti.

‘‘Kummova aṅgāni sake kapāle,

Samodahaṃ bhikkhu manovitakke;

Anissito aññamaheṭhayāno,

Parinibbuto nūpavadeyya kañcī’’ti.

8. Hirīsuttaṃ

18. ‘‘Hirīnisedho puriso, koci lokasmiṃ vijjati.

Yo nindaṃ apabodhati [apabodheti (syā. kaṃ. ka.)], asso bhadro kasāmivā’’ti.

‘‘Hirīnisedhā tanuyā, ye caranti sadā satā;

Antaṃ dukkhassa pappuyya, caranti visame sama’’nti.

9. Kuṭikāsuttaṃ

19.

‘‘Kacci te kuṭikā natthi, kacci natthi kulāvakā;

Kacci santānakā natthi, kacci muttosi bandhanā’’ti.

‘‘Taggha me kuṭikā natthi, taggha natthi kulāvakā;

Taggha santānakā natthi, taggha muttomhi bandhanā’’ti.

‘‘Kintāhaṃ kuṭikaṃ brūmi, kiṃ te brūmi kulāvakaṃ;

Kiṃ te santānakaṃ brūmi, kintāhaṃ brūmi bandhana’’nti.

‘‘Mātaraṃ kuṭikaṃ brūsi, bhariyaṃ brūsi kulāvakaṃ;

Putte santānake brūsi, taṇhaṃ me brūsi bandhana’’nti.

‘‘Sāhu te kuṭikā natthi, sāhu natthi kulāvakā;

Sāhu santānakā natthi, sāhu muttosi bandhanā’’ti.

10. Samiddhisuttaṃ



7. 难行经
17. "难作难忍受,
无智修沙门;
多有诸障碍,
愚人陷其中。"
"几日修沙门,
心若不防护;
步步将沉沦,
随念想所转。"
"如龟缩肢体,
入于自壳中;
比丘摄意念,
无依不害他;
寂灭不责人。"
8. 惭经
18. "以惭为防护,
世间有此人;
能避免诽谤,
如良马避鞭。"
"以惭为防护,
常行正念者;
到达苦边际,
平等行不平。"
9. 小屋经
19.
"你是否无小屋,
是否无鸟巢;
是否无后代,
是否脱束缚?"
"诚然我无小屋,
诚然无鸟巢;
诚然无后代,
诚然脱束缚。"
"我说何为小屋,
我说何为鸟巢;
我说何为后代,
我说何为束缚?"
"你说母为小屋,
说妻为鸟巢;
说子为后代,
说爱为束缚。"
"善哉你无小屋,
善哉无鸟巢;
善哉无后代,
善哉脱束缚。"
10. 三弥提经

20. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā āyasmantaṃ samiddhiṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.

Atha kho sā devatā pathaviyaṃ [paṭhaviyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] patiṭṭhahitvā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘daharo tvaṃ bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’ti.

‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti.

‘‘Kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti?

‘‘Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ. Na tāhaṃ [na khvāhaṃ (sī. pī.)] sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’ti.

‘‘Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ , aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṃ, bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Idhāhaṃ , bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṃ gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi;

Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsiṃ –

‘‘Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;

Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā’’ti.

‘‘Atha kho, bhante, sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā maṃ etadavoca – ‘daharo tvaṃ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’’’ti.

‘‘Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, taṃ devataṃ etadavocaṃ – ‘na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi; kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’’ti.


20. 如是我闻。一时,世尊住王舍城(现今印度比哈尔邦巴特那市)温泉林。尔时,具寿三弥提于夜后分起来,往温泉处沐浴身体。在温泉沐浴身体后,上岸穿一衣而立,晾干身体。这时,有一位天神在深夜里,容色殊胜,遍照温泉,来到具寿三弥提处。来到后,立于虚空中,以偈颂对具寿三弥提说:
"比丘未食而乞食,非食已而乞食;
比丘食已而乞食,勿令时间超过你。"
"我不知何为时间,隐蔽时间不可见;
是故未食我乞食,勿令时间超过我。"
然后,那位天神立于地上,对具寿三弥提如是说:"比丘,你年轻出家,发黑年少,具足美好青春,正值初年,未曾游戏欲乐。比丘,请享受人间欲乐;不要舍弃眼前可见的,而追求将来的。"
"朋友,我不是舍弃眼前可见的,而追求将来的。朋友,我是舍弃将来的,而追求眼前可见的。朋友,世尊说欲乐是将来的,多苦多恼,过患更多。这法是眼前可见的,无时间性的,请来看的,导向[涅槃]的,智者各自证知的。"
"比丘,世尊如何说欲乐是将来的,多苦多恼,过患更多?如何这法是眼前可见的,无时间性的,请来看的,导向[涅槃]的,智者各自证知的?"
"朋友,我是新出家不久的,刚来到这法与律中。我不能详细解说。有这位世尊、阿罗汉、正等正觉者住在王舍城温泉林。请你前往世尊处询问这个问题。世尊如何回答,你就那样受持。"
"比丘,那位世尊不容易被我们接近,他被其他大威德天神围绕着。比丘,如果你前往世尊处询问这个问题,我们也会来听法。"
"好的,朋友。"具寿三弥提回答那位天神后,就往世尊处走去。到了后,礼敬世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的具寿三弥提对世尊如是说:
"大德,我在今天夜后分起来,往温泉处沐浴身体。在温泉沐浴身体后,上岸穿一衣而立,晾干身体。这时,大德,有一位天神在深夜里,容色殊胜,遍照温泉,来到我处。来到后,立于虚空中,以此偈颂对我说:
'比丘未食而乞食,非食已而乞食;
比丘食已而乞食,勿令时间超过你。'
大德,如是说时,我以偈颂回答那位天神:
'我不知何为时间,隐蔽时间不可见;
是故未食我乞食,勿令时间超过我。'
然后,大德,那位天神立于地上,对我如是说:'比丘,你年轻出家,发黑年少,具足美好青春,正值初年,未曾游戏欲乐。比丘,请享受人间欲乐;不要舍弃眼前可见的,而追求将来的。'
大德,如是说时,我对那位天神如是说:'朋友,我不是舍弃眼前可见的,而追求将来的。朋友,我是舍弃将来的,而追求眼前可见的。朋友,世尊说欲乐是将来的,多苦多恼,过患更多。这法是眼前可见的,无时间性的,请来看的,导向[涅槃]的,智者各自证知的。'"


‘‘Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca – ‘kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti? Evaṃ vuttāhaṃ, bhante , taṃ devataṃ etadavocaṃ – ‘ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’’’ti.

‘‘Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca – ‘na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho, tvaṃ bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti. Sace, bhante, tassā devatāya saccaṃ vacanaṃ, idheva sā devatā avidūre’’ti.

Evaṃ vutte, sā devatā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṃ anuppattā’’ti.

Atha kho bhagavā taṃ devataṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.

‘‘Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;

Tañhi tassa na hotīti, yena naṃ vajjā na tassa atthi;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti [yakkhīti (pī. ka.)].

‘‘Na khvāhaṃ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti.

‘‘Samo visesī uda vā [athavā (sī. pī.)] nihīno,

Yo maññatī so vivadetha [sopi vadetha (ka.)] tena;

Tīsu vidhāsu avikampamāno,

Samo visesīti na tassa hoti;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti.

‘‘Imassāpi khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyya’’nti.

‘‘Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā, acchecchi [acchejji (syā. kaṃ. ka.)] taṇhaṃ idha nāmarūpe;

Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ, pariyesamānā nājjhagamuṃ;

Devā manussā idha vā huraṃ vā, saggesu vā sabbanivesanesu;

Sace vijānāsi vadehi yakkhā’’ti.

‘‘Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi –

‘‘Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kiñcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita’’nti.

Nandanavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Nandanā nandati ceva, natthiputtasamena ca;

Khattiyo saṇamāno ca, niddātandī ca dukkaraṃ;

Hirī kuṭikā navamo, dasamo vutto samiddhināti.

3. Sattivaggo

1. Sattisuttaṃ

21. Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova [ḍayhamāneva (sabbattha)] matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

2. Phusatisuttaṃ

22.

‘‘Nāphusantaṃ phusati ca, phusantañca tato phuse;

Tasmā phusantaṃ phusati, appaduṭṭhapadosina’’nti.

‘‘Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,

Suddhassa posassa anaṅgaṇassa;

Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ,

Sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’’ti.

3. Jaṭāsuttaṃ

23.

‘‘Anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā;

Taṃ taṃ gotama pucchāmi, ko imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti.

‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā.

‘‘Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Paṭighaṃ rūpasaññā ca, etthesā chijjate [vijaṭe (ka.)] jaṭā’’ti.

4. Manonivāraṇasuttaṃ



大德,如是说时,那位天神对我如是说:"比丘,世尊如何说欲乐是将来的,多苦多恼,过患更多?如何这法是眼前可见的,无时间性的,请来看的,导向[涅槃]的,智者各自证知的?"大德,如是说时,我对那位天神如是说:"朋友,我是新出家不久的,刚来到这法与律中。我不能详细解说。有这位世尊、阿罗汉、正等正觉者住在王舍城温泉林。请你前往世尊处询问这个问题。世尊如何回答,你就那样受持。"
大德,如是说时,那位天神对我如是说:"比丘,那位世尊不容易被我们接近,他被其他大威德天神围绕着。比丘,如果你前往世尊处询问这个问题,我们也会来听法。"大德,如果那位天神说的是真的,那么她就在这里不远处。
如是说时,那位天神对具寿三弥提如是说:"比丘,请问吧,比丘,请问吧,我已经来到了。"
然后,世尊以偈颂对那位天神说:
"众生有名言想,立足于名言中;
不了知名言故,落入死魔羁绊。
了知于名言,不想象说者;
因为他没有,可说的不存;
夜叉若知晓,请说。"
"大德,我不了解世尊简略所说的详细意义。请世尊为我详细解说,使我能了解世尊简略所说的详细意义。"
"认为平等殊胜或低劣,
因此而与人争论;
于三种见解不动摇,
不起平等殊胜想;
夜叉若知晓,请说。"
"大德,我也不了解世尊简略所说的详细意义。请世尊为我详细解说,使我能了解世尊简略所说的详细意义。"
"舍弃计度不落虚妄,断此名色之爱;
断除系缚无忧无求,天人寻找不得;
此世他世或诸天界,一切住处皆然;
夜叉若知晓,请说。"
"大德,我如是了解世尊简略所说的详细意义:
不以语意及身体,
造作世间任何恶;
舍欲具念正知者,
不应亲近无义苦。"
第二 欢喜园品
其摄颂:
欢喜园与欢喜,无如子与刹帝利,
响声睡眠懈怠难行,惭小屋为第九,
第十说三弥提。
3. 剑品
1. 剑经
21. 舍卫城因缘。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"如被剑所刺,如头上着火;
为断欲贪故,比丘应正念出离。"
"如被剑所刺,如头上着火;
为断有身见,比丘应正念出离。"
2. 触经
22.
"不触者却触,触者则被触;
是故触者触,无恶意害人。"
"若对无恶意,清净无垢者,
起恶意加害,恶报必自受;
如逆风扬尘,尘必反扑己。"
3. 结经
23.
"内结与外结,众生为结缠;
瞿昙我问你,谁能解此结?"
"立足于戒律,智者修心慧;
精进具正念,比丘能解结。
贪欲嗔恚痴,已离染比丘;
漏尽阿罗汉,他们已解结。
名色无余灭,对碍与色想;
在此结断绝。"
4. 制心经

24. ‘‘Yato yato mano nivāraye,

Na dukkhameti naṃ tato tato;

Sa sabbato mano nivāraye,

Sa sabbato dukkhā pamuccati’’.

‘‘Na sabbato mano nivāraye,

Na mano saṃyatattamāgataṃ;

Yato yato ca pāpakaṃ,

Tato tato mano nivāraye’’ti.

5. Arahantasuttaṃ

25.

‘‘Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,

Khīṇāsavo antimadehadhārī;

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya,

Mamaṃ vadantītipi so vadeyyā’’ti.

‘‘Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,

Khīṇāsavo antimadehadhārī;

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya,

Mamaṃ vadantītipi so vadeyya;

Loke samaññaṃ kusalo viditvā,

Vohāramattena so [sa (?)] vohareyyā’’ti.

‘‘Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī,

Khīṇāsavo antimadehadhārī;

Mānaṃ nu kho so upagamma bhikkhu,

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya;

Mamaṃ vadantītipi so vadeyyā’’ti.

‘‘Pahīnamānassa na santi ganthā,

Vidhūpitā mānaganthassa sabbe;

Sa vītivatto maññataṃ [mānanaṃ (sī.), maññītaṃ (?)] sumedho,

Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya.

‘‘Mamaṃ vadantītipi so vadeyya;

Loke samaññaṃ kusalo viditvā;

Vohāramattena so vohareyyā’’ti.

6. Pajjotasuttaṃ

26.

‘‘Kati lokasmiṃ pajjotā, yehi loko pakāsati [pabhāsati (ka. sī.)];

Bhagavantaṃ [bhavantaṃ (ka.)] puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati;

Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.

‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pakāsati;

Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā’’ti.

7. Sarasuttaṃ

27.

‘‘Kuto sarā nivattanti, kattha vaṭṭaṃ na vattati;

Kattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhatī’’ti.

‘‘Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;

Ato sarā nivattanti, ettha vaṭṭaṃ na vattati;

Ettha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhatī’’ti.

8. Mahaddhanasuttaṃ

28.

‘‘Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā;

Aññamaññābhigijjhanti, kāmesu analaṅkatā.

‘‘Tesu ussukkajātesu, bhavasotānusārisu;

Kedha taṇhaṃ [rodhataṇhaṃ (syā. kaṃ.), gedhataṇhaṃ (ka.)] pajahiṃsu [pavāhiṃsu (syā. kaṃ. ka.)], ke lokasmiṃ anussukā’’ti.

‘‘Hitvā agāraṃ pabbajitā, hitvā puttaṃ pasuṃ viyaṃ;

Hitvā rāgañca dosañca, avijjañca virājiya;

Khīṇāsavā arahanto, te lokasmiṃ anussukā’’ti.

9. Catucakkasuttaṃ

29.

‘‘Catucakkaṃ navadvāraṃ, puṇṇaṃ lobhena saṃyutaṃ;

Paṅkajātaṃ mahāvīra, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

‘‘Chetvā naddhiṃ varattañca, icchā lobhañca pāpakaṃ;

Samūlaṃ taṇhamabbuyha, evaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

10. Eṇijaṅghasuttaṃ

30.

‘‘Eṇijaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ, appāhāraṃ alolupaṃ;

Sīhaṃ vekacaraṃ nāgaṃ, kāmesu anapekkhinaṃ;

Upasaṅkamma pucchāma, kathaṃ dukkhā pamuccatī’’ti.

‘‘Pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā;

Ettha chandaṃ virājetvā, evaṃ dukkhā pamuccatī’’ti.

Sattivaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Sattiyā phusati ceva, jaṭā manonivāraṇā;

Arahantena pajjoto, sarā mahaddhanena ca;

Catucakkena navamaṃ, eṇijaṅghena te dasāti.

4. Satullapakāyikavaggo

1. Sabbhisuttaṃ



24. "从何处制止心,
不从彼处生苦;
应从一切处制心,
从一切处解脱苦。"
"不应从一切处制心,
心未达到完全调伏;
从何处生恶,
应从彼处制心。"
5. 阿罗汉经
25.
"若有比丘是阿罗汉,已作所作,
漏尽持最后身;
他可能会说'我说',
也可能会说'他们说我'。"
"若有比丘是阿罗汉,已作所作,
漏尽持最后身;
他可能会说'我说',
也可能会说'他们说我';
善知世间言说,
他只是随俗而说。"
"若有比丘是阿罗汉,已作所作,
漏尽持最后身;
这位比丘是否因慢而
说'我说',
说'他们说我'?"
"已断慢者无系缚,
一切慢结已消除;
超越想象的智者,
他可能会说'我说',
也可能会说'他们说我';
善知世间言说,
他只是随俗而说。"
6. 光明经
26.
"世间有几种光明,能照亮世界;
我们来问世尊,如何知晓此事?"
"世间有四种光明,第五种不存在;
白天太阳发光,夜晚月亮照耀。
火在昼夜之中,随处发出光明;
正觉者光最胜,此光明无上。"
7. 流经
27.
"诸流从何处止息,轮回何处不转;
名色在何处,无余灭尽?"
"水土火风不立足之处,
诸流从此处止息,轮回于此不转;
名色在此处,无余灭尽。"
8. 大财经
28.
"大财大受用,甚至国王刹帝利;
彼此互相贪求,于欲不知足。
他们热衷追求,随顺生存之流;
谁能断除贪爱,谁于世间无求?"
"舍家而出家,舍子如舍牛;
舍贪嗔与痴,离染尽诸漏;
阿罗汉漏尽,他们于世无求。"
9. 四轮经
29.
"四轮九门,充满贪欲所系;
生于泥沼,大雄,如何能行?"
"断绳索皮带,及恶欲贪求;
拔除爱根本,如是方能行。"
10. 羚羊腿经
30.
"羚羊腿瘦弱英雄,少食不贪求;
如狮独行象,于欲不顾恋;
我们前来问,如何解脱苦?"
"世间五欲功德,意为第六所说;
于此离染欲,如是解脱苦。"
第三 剑品
其摄颂:
剑与触及结,制心与阿罗汉,
光明流大财,四轮为第九,
羚羊腿为第十。
4. 沙睹罗巴迦天品
1. 善人经

31. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha [krubbetha (ka.)] santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, paññā labbhati [paññaṃ labhati (syā. kaṃ.)] nāññato’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, sokamajjhe na socatī’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, ñātimajjhe virocatī’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, sattā gacchanti suggati’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, sattā tiṭṭhanti sātata’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kassa nu kho, bhagavā, subhāsita’’nti? Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha –

‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā tā devatāyo bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsūti.

2. Maccharisuttaṃ



31. 如是我闻。一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时,众多沙睹罗巴迦天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,变得更好非恶。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,获得智慧非他。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,忧中不生忧。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,亲族中光耀。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,众生往善趣。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,众生常安住。"
然后另一位天神对世尊如是说:"世尊,谁说得好呢?"(世尊答:)"你们都说得好,各有道理。但是也听听我说:
应与善人交往,应与善人亲近;
了知善人正法,解脱一切苦。"
世尊如是说。那些天神欢喜,礼敬世尊,右绕后,就在那里消失了。
2. 悭吝经

32. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati [diyyati (ka.)];

Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṃ;

Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī;

Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Te matesu na mīyanti, panthānaṃva sahabbajaṃ;

Appasmiṃ ye pavecchanti, esa dhammo sanantano.

‘‘Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;

Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;

Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo duranvayo [durannayo (sī.)].

‘‘Tasmā satañca asataṃ [asatañca (sī. syā. kaṃ.)], nānā hoti ito gati;

Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyanā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike etadavoca – ‘‘kassa nu kho, bhagavā, subhāsita’’nti?

‘‘Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena; api ca mamapi suṇātha –

‘‘Dhammaṃ care yopi samuñjakaṃ care,

Dārañca posaṃ dadamappakasmiṃ;

Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ,

Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kenesa yañño vipulo mahaggato,

Samena dinnassa na agghameti;

Kathaṃ [idaṃ padaṃ katthaci sīhaḷapotthake natthi] sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ,

Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.

‘‘Dadanti heke visame niviṭṭhā,

Chetvā vadhitvā atha socayitvā;

Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā,

Samena dinnassa na agghameti.

‘‘Evaṃ sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ;

Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te’’ti.

3. Sādhusuttaṃ



32. 一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时,众多沙睹罗巴迦天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"因悭吝与放逸,布施不能行;
欲求福德者,应知应布施。"
然后另一位天神在世尊面前说了这些偈颂:
"悭者因畏不施舍,不施者正有此畏;
饥渴正是悭者畏,愚者今世及来世,
必定遭受此苦恼。
是故除去悭吝心,胜垢布施修福德;
众生来世之依止,唯有福德作归依。"
然后另一位天神在世尊面前说了这些偈颂:
"他们不死于死者中,如同同行于道路;
少许能施舍之人,此乃永恒之正法。
有人少许能施舍,有人多而不欲施;
少许所施之功德,等同千倍之布施。"
然后另一位天神在世尊面前说了这些偈颂:
"难舍能舍者,难行能行者;
不善不随学,善法难随行。
是故善不善,去处各不同;
不善堕地狱,善者生天界。"
然后另一位天神对世尊如是说:"世尊,谁说得好呢?"
"你们都说得好,各有道理。但是也听听我说:
行法者虽行拾草,养妻子施舍少许;
千人千次祭祀者,不及如是行者百分之一。"
然后另一位天神以偈颂对世尊说:
"为何此广大祭祀,不及平等施舍值;
为何千人千次祭,不及如是行者百分之一?"
"有人住于不平等,杀戮欺骗令人忧;
此施伴泪有刑罚,不及平等施舍值。
如是千人千次祭,不及如是行者百分之一。"
3. 善经

33. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ;

Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati;

Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ;

Api ca appakasmimpi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;

Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Api ca saddhāyapi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Dānañca yuddhañca samānamāhu,

Appāpi santā bahuke jinanti;

Appampi ce saddahāno dadāti,

Teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Saddhāyapi sāhu dānaṃ; api ca dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṃ,

Uṭṭhānavīriyādhigatassa jantu;

Atikkamma so vetaraṇiṃ yamassa,

Dibbāni ṭhānāni upeti macco’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Saddhāyapi sāhu dānaṃ; dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ;

Api ca viceyya dānampi sāhu dānaṃ’’.

‘‘Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ,

Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke;

Etesu dinnāni mahapphalāni,

Bījāni vuttāni yathā sukhette’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;

Saddhāyapi sāhu dānaṃ; dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ;

Viceyya dānampi sāhu dānaṃ; api ca pāṇesupi sādhu saṃyamo’’.

‘‘Yo pāṇabhūtāni [pāṇabhūtesu (sī. pī.)] aheṭhayaṃ caraṃ,

Parūpavādā na karonti pāpaṃ;

Bhīruṃ pasaṃsanti na hi tattha sūraṃ,

Bhayā hi santo na karonti pāpa’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kassa nu kho, bhagavā, subhāsita’’nti?

‘‘Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha –

‘‘Saddhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ,

Dānā ca kho dhammapadaṃva seyyo;

Pubbe ca hi pubbatare ca santo,

Nibbānamevajjhagamuṃ sapaññā’’ti.

4. Nasantisuttaṃ

34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na santi kāmā manujesu niccā,

Santīdha kamanīyāni yesu [kāmesu (ka.)] baddho;

Yesu pamatto apunāgamanaṃ,

Anāgantā puriso maccudheyyā’’ti.

‘‘Chandajaṃ aghaṃ chandajaṃ dukkhaṃ;

Chandavinayā aghavinayo;

Aghavinayā dukkhavinayo’’ti.

‘‘Na te kāmā yāni citrāni loke,

Saṅkapparāgo purisassa kāmo;

Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke,

Athettha dhīrā vinayanti chandaṃ.

‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ,

Saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya;

Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ,

Akiñcanaṃ nānupatanti dukkhā.

‘‘Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā [na ca mānamajjhagā (ka. sī.), na vimānamāgā (syā. kaṃ.)],

Acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe;

Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ,

Pariyesamānā nājjhagamuṃ;

Devā manussā idha vā huraṃ vā,

Saggesu vā sabbanivesanesū’’ti.

‘‘Taṃ ce hi nāddakkhuṃ tathāvimuttaṃ (iccāyasmā mogharājā),

Devā manussā idha vā huraṃ vā;

Naruttamaṃ atthacaraṃ narānaṃ,

Ye taṃ namassanti pasaṃsiyā te’’ti.

‘‘Pasaṃsiyā tepi bhavanti bhikkhū (mogharājāti bhagavā),

Ye taṃ namassanti tathāvimuttaṃ;

Aññāya dhammaṃ vicikicchaṃ pahāya,

Saṅgātigā tepi bhavanti bhikkhū’’ti.

5. Ujjhānasaññisuttaṃ



33. 舍卫城因缘。尔时,众多沙睹罗巴迦天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个感叹:
"尊者,布施实在好;
因悭吝与放逸,布施不能行;
欲求福德者,应知应布施。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:
"尊者,布施实在好;
即使少许布施也好。
有人少许能施舍,有人多而不欲施;
少许所施之功德,等同千倍之布施。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:
"尊者,布施实在好;少许布施也好;
以信心布施也好。
布施与战斗相同,少数勇者胜多数;
少许若以信心施,因此来世得安乐。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:
"尊者,布施实在好;少许布施也好;
以信心布施也好;对正法获得者布施也好。
对正法获得者布施,精进努力所得者;
此人超越阎魔河,得生天界诸处所。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:
"尊者,布施实在好;少许布施也好;
以信心布施也好;对正法获得者布施也好;
选择布施也好。
选择布施善逝赞,此世应施值得者;
对彼布施大果报,如种良田得丰收。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:
"尊者,布施实在好;少许布施也好;
以信心布施也好;对正法获得者布施也好;
选择布施也好;对众生克制也好。
不害诸生物而行,他人诽谤不作恶;
赞叹怯者非勇者,因畏善人不作恶。"
然后另一位天神对世尊如是说:"世尊,谁说得好呢?"
"你们都说得好,各有道理。但是也听听我说:
信心布施多赞叹,法句胜过布施事;
古昔贤圣有智慧,证得涅槃最殊胜。"
4. 无有经
34. 一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时,众多沙睹罗巴迦天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"人间欲乐非常存,此有可爱欲所缚;
放逸其中不再来,人不再来死魔界。"
"欲生苦恼欲生苦,
调伏欲则苦恼除;
苦恼除则苦亦除。"
"非彼欲乐世间妙,人之欲乐想念贪;
世间妙物仍如故,智者于此调伏欲。
应舍嗔怒断除慢,超越一切诸结缚;
不执著于名与色,无所有者苦不随。
舍弃计度不落虚,断此名色之爱欲;
断除系缚无忧求,天人寻找不能得;
此世他世或诸天,一切住处皆不见。"
"若天与人于此世他世,
(尊者目犍连如是说)
诸天界与一切住处,
不见如是解脱之人;
人中最胜利益人者,
礼敬彼者应受称赞。"
"彼等比丘亦受赞,(世尊对目犍连说)
礼敬如是解脱者;
了知正法断疑惑,
彼等比丘度轮回。"
5. 不满想经

35. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā ujjhānasaññikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā vehāsaṃ aṭṭhaṃsu. Vehāsaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Aññathā santamattānaṃ, aññathā yo pavedaye;

Nikacca kitavasseva, bhuttaṃ theyyena tassa taṃ.

‘‘Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ bhāsamānānaṃ, parijānanti paṇḍitā’’ti.

‘‘Na yidaṃ bhāsitamattena, ekantasavanena vā;

Anukkamitave sakkā, yāyaṃ paṭipadā daḷhā;

Yāya dhīrā pamuccanti, jhāyino mārabandhanā.

‘‘Na ve dhīrā pakubbanti, viditvā lokapariyāyaṃ;

Aññāya nibbutā dhīrā, tiṇṇā loke visattika’’nti.

Atha kho tā devatāyo pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘accayo no, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ [yathābālā yathāmūḷhā yathāakusalā (sabbattha)], yā mayaṃ bhagavantaṃ āsādetabbaṃ amaññimhā. Tāsaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. Atha kho bhagavā sitaṃ pātvākāsi. Atha kho tā devatāyo bhiyyosomattāya ujjhāyantiyo vehāsaṃ abbhuggañchuṃ. Ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Accayaṃ desayantīnaṃ, yo ce na paṭigaṇhati;

Kopantaro dosagaru, sa veraṃ paṭimuñcatī’’ti.

‘‘Accayo ce na vijjetha, nocidhāpagataṃ [nocīdha apahataṃ (syā. kaṃ.), nocidhāpakataṃ (?)] siyā;

Verāni na ca sammeyyuṃ, kenīdha [verāni ca sammeyyuṃ, tenidha (sī.)] kusalo siyā’’ti.

‘‘Kassaccayā na vijjanti, kassa natthi apāgataṃ;

Ko na sammohamāpādi, ko ca dhīro [kodha dhīro (syā. kaṃ.)] sadā sato’’ti.

‘‘Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino;

Tassaccayā na vijjanti, tassa natthi apāgataṃ;

So na sammohamāpādi, sova [sodha (syā. kaṃ.)] dhīro sadā sato’’ti.

‘‘Accayaṃ desayantīnaṃ, yo ce na paṭigaṇhati;

Kopantaro dosagaru, sa veraṃ paṭimuñcati;

Taṃ veraṃ nābhinandāmi, paṭiggaṇhāmi voccaya’’nti.

6. Saddhāsuttaṃ

36. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Saddhā dutiyā purisassa hoti,

No ce assaddhiyaṃ avatiṭṭhati;

Yaso ca kittī ca tatvassa hoti,

Saggañca so gacchati sarīraṃ vihāyā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ,

Saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya;

Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ,

Akiñcanaṃ nānupatanti saṅgā’’ti.

‘‘Pamādamanuyuñjanti , bālā dummedhino janā;

Appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.

‘‘Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmarati santhavaṃ;

Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṃ sukha’’nti.

7. Samayasuttaṃ



35. 一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时,众多不满想天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,立于虚空中。立于虚空中的一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"自己实际如何,而说自己不同;
如同骗子赌徒,偷食他人之食。
应做之事则说,不应做不应说;
说而不做之人,智者能够了知。"
"不仅凭说此事,或仅凭听此事;
不能随顺修行,此坚固之道路;
智者依此解脱,禅修者脱魔缚。
智者了知世间,轮回不再造作;
智者证知寂灭,度脱世间爱著。"
然后那些天神立于地上,以头礼敬世尊足,对世尊如是说:"大德,我们犯了过错,如愚如痴如不善,竟然认为可以责难世尊。大德,愿世尊接受我们认错,为未来防护。"然后世尊微笑。然后那些天神更加不满,升上虚空。一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"若有人认错,而不接受者;
内怀嗔重过,他结下怨仇。"
"若无有过错,亦无可除去;
怨仇不能息,此中谁为善?"
"谁无有过错,谁无可除去;
谁不陷迷惑,谁常有正念?"
"如来佛世尊,悲愍诸众生;
他无有过错,他无可除去;
他不陷迷惑,他常有正念。"
"若有人认错,而不接受者;
内怀嗔重过,他结下怨仇;
我不喜此怨,接受你认错。"
6. 信经
36. 一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时,众多沙睹罗巴迦天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"信心为人之伴侣,
若无不信则安住;
名声美誉随之来,
舍身之后生天界。"
然后另一位天神在世尊面前说了这些偈颂:
"应舍嗔怒断除慢,
超越一切诸结缚;
不执著于名与色,
无所有者无系缚。
愚人无智常放逸,
智者护财保不放;
勿常放逸勿贪欲,
不放逸者得禅乐。"
7. 时节经

37. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Atha kho catunnaṃ suddhāvāsakāyikānaṃ devatānaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yaṃnūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekaṃ gāthaṃ [paccekagāthaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhāseyyāmā’’ti.

Atha kho tā devatā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya. Evameva – suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Mahāsamayo pavanasmiṃ, devakāyā samāgatā;

Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ, dakkhitāye aparājitasaṅgha’’nti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Tatra bhikkhavo samādahaṃsu, cittamattano ujukaṃ akaṃsu [ujukamakaṃsu (sī. syā. kaṃ. pī.)];

Sārathīva nettāni gahetvā, indriyāni rakkhanti paṇḍitā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Chetvā khīlaṃ chetvā palighaṃ, indakhīlaṃ ūhacca manejā;

Te caranti suddhā vimalā, cakkhumatā sudantā susunāgā’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī’’ti.

8. Sakalikasuttaṃ



37. 如是我闻。一时,世尊与大比丘僧团五百位比丘共住在释迦族迦毗罗卫城(现在尼泊尔境内)大林中,皆是阿罗汉;来自十方世界的诸天神大多集会,为见世尊和比丘僧团。此时,四位净居天神想到:"这位世尊与大比丘僧团五百位比丘共住在释迦族迦毗罗卫城大林中,皆是阿罗汉;来自十方世界的诸天神大多集会,为见世尊和比丘僧团。我们何不也去世尊那里,到了之后各自在世尊面前说一个偈颂?"
然后那些天神,就像壮士伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂那样,在净居天消失,出现在世尊面前。然后那些天神礼敬世尊,站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"大集会在林中,天众来集会;
我等来此法会,见不败僧团。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"比丘们在此处,专注自心直;
如御者执缰绳,智者护诸根。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"断柱断门闩,拔除门槛无动摇;
他们行清净无垢,具眼善调如善象。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个偈颂:
"凡皈依佛陀者,不会堕恶趣;
舍弃人身之后,将充满天众。"
8. 石片经

38. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṃ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya [sakkhalikāya (ka.)] khato hoti. Bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā [tippā (sī. syā. kaṃ. pī.)] kharā kaṭukā asātā amanāpā; tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.

Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ maddakucchiṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘nāgo vata, bho, samaṇo gotamo; nāgavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘sīho vata, bho, samaṇo gotamo; sīhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘ājānīyo vata, bho, samaṇo gotamo; ājānīyavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘nisabho vata, bho, samaṇo gotamo; nisabhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘dhorayho vata, bho, samaṇo gotamo; dhorayhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘danto vata, bho, samaṇo gotamo; dantavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno’’ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘passa samādhiṃ subhāvitaṃ cittañca suvimuttaṃ, na cābhinataṃ na cāpanataṃ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagataṃ [sasaṅkhāraniggayhavāritavataṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), sasaṅkhāraniggayhavārivāvataṃ (ka.)]. Yo evarūpaṃ purisanāgaṃ purisasīhaṃ purisaājānīyaṃ purisanisabhaṃ purisadhorayhaṃ purisadantaṃ atikkamitabbaṃ maññeyya kimaññatra adassanā’’ti.

‘‘Pañcavedā sataṃ samaṃ, tapassī brāhmaṇā caraṃ;

Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.

‘‘Taṇhādhipannā vatasīlabaddhā, lūkhaṃ tapaṃ vassasataṃ carantā;

Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.

‘‘Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassa;

Eko araññe viharaṃ pamatto, na maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

‘‘Mānaṃ pahāya susamāhitatto, sucetaso sabbadhi vippamutto;

Eko araññe viharamappamatto, sa maccudheyyassa tareyya pāra’’nti.

9. Paṭhamapajjunnadhītusuttaṃ

39. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā kokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Vesāliyaṃ vane viharantaṃ, aggaṃ sattassa sambuddhaṃ;

Kokanadāhamasmi abhivande, kokanadā pajjunnassa dhītā.

‘‘Sutameva pure āsi, dhammo cakkhumatānubuddho;

Sāhaṃ dāni sakkhi jānāmi, munino desayato sugatassa.

‘‘Ye keci ariyaṃ dhammaṃ, vigarahantā caranti dummedhā;

Upenti roruvaṃ ghoraṃ, cirarattaṃ dukkhaṃ anubhavanti.

‘‘Ye ca kho ariye dhamme, khantiyā upasamena upetā;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāya paripūressantī’’ti.



38. 如是我闻。一时,世尊住王舍城(现在印度比哈尔邦首府巴特那附近)鹿野苑的马德库奇。那时,世尊的脚被石片所伤。世尊感受到剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意;世尊正念正知地忍受,不受困扰。然后世尊铺设四重僧伽梨衣,以右胁而卧,如狮子卧,一足叠于一足,具念正知。
尔时,七百位沙睹罗巴迦天神在深夜里,容色殊胜,遍照马德库奇,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的一位天神在世尊面前说了这个感叹:"尊者,沙门乔达摩确实是龙象;像龙象一样,虽生起剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意,他正念正知地忍受,不受困扰。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:"尊者,沙门乔达摩确实是狮子;像狮子一样,虽生起剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意,他正念正知地忍受,不受困扰。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:"尊者,沙门乔达摩确实是良马;像良马一样,虽生起剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意,他正念正知地忍受,不受困扰。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:"尊者,沙门乔达摩确实是公牛;像公牛一样,虽生起剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意,他正念正知地忍受,不受困扰。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:"尊者,沙门乔达摩确实是驮兽;像驮兽一样,虽生起剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意,他正念正知地忍受,不受困扰。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:"尊者,沙门乔达摩确实是调御;像调御一样,虽生起剧烈的身体疼痛,痛苦、尖锐、猛烈、不悦意、不可意,他正念正知地忍受,不受困扰。"
然后另一位天神在世尊面前说了这个感叹:"看他的定力如此善修,心如此善解脱,不倾不斜,不被有为法所制。若有人认为这样的人中龙象、人中狮子、人中良马、人中公牛、人中驮兽、人中调御可以超越,除了无知还能是什么?"
"五吠陀百年间,苦行婆罗门;
心未正解脱,劣根不到彼岸。
贪欲所制伏,戒禁所束缚;
百年行苦行,心未正解脱;
劣根不到彼岸。
骄慢者无调御,无定者无智慧;
独住林中放逸者,不能度死魔界。
舍慢善得定,善心遍解脱;
独住林中不放逸,能度死魔界。"
9. 第一雨神女经
39. 如是我闻。一时,世尊住毗舍离(现在印度比哈尔邦穆扎法尔布尔县)大林重阁讲堂。尔时,雨神之女红莲花在深夜里,容色殊胜,遍照大林,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的那位天神雨神之女红莲花在世尊面前说了这些偈颂:
"住毗舍离林中,众生中最胜正觉;
我红莲花礼敬,红莲花雨神之女。
以前只是听闻,具眼者证悟法;
现在我亲自见,善逝牟尼说法。
凡愚蔑圣法,恶慧而行者;
堕入可怕地狱,长久遭受痛苦。
对圣法具忍辱,寂静而行者;
舍弃人身之后,将充满天众。"

10. Dutiyapajjunnadhītusuttaṃ

40. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho cūḷakokanadā [cullakokanadā (sī. syā. kaṃ.)] pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā, kokanadā pajjunnassa dhītā;

Buddhañca dhammañca namassamānā, gāthācimā atthavatī abhāsi.

‘‘Bahunāpi kho taṃ vibhajeyyaṃ, pariyāyena tādiso dhammo;

Saṃkhittamatthaṃ [saṃkhittamattaṃ (ka.)] lapayissāmi, yāvatā me manasā pariyattaṃ.

‘‘Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā,

Kāyena vā kiñcana sabbaloke;

Kāme pahāya satimā sampajāno,

Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita’’nti.

Satullapakāyikavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Sabbhimaccharinā sādhu, na santujjhānasaññino;

Saddhā samayo sakalikaṃ, ubho pajjunnadhītaroti.

5. Ādittavaggo

1. Ādittasuttaṃ

41. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Ādittasmiṃ agārasmiṃ, yaṃ nīharati bhājanaṃ;

Taṃ tassa hoti atthāya, no ca yaṃ tattha ḍayhati.

‘‘Evaṃ ādittako loko, jarāya maraṇena ca;

Nīharetheva dānena, dinnaṃ hoti sunīhataṃ.

‘‘Dinnaṃ sukhaphalaṃ hoti, nādinnaṃ hoti taṃ tathā;

Corā haranti rājāno, aggi ḍahati nassati.

‘‘Atha antena jahati, sarīraṃ sapariggahaṃ;

Etadaññāya medhāvī, bhuñjetha ca dadetha ca;

Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ;

Anindito saggamupeti ṭhāna’’nti.

2. Kiṃdadasuttaṃ

42.

‘‘Kiṃdado balado hoti, kiṃdado hoti vaṇṇado;

Kiṃdado sukhado hoti, kiṃdado hoti cakkhudo;

Ko ca sabbadado hoti, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.

‘‘Annado balado hoti, vatthado hoti vaṇṇado;

Yānado sukhado hoti, dīpado hoti cakkhudo.

‘‘So ca sabbadado hoti, yo dadāti upassayaṃ;

Amataṃ dado ca so hoti, yo dhammamanusāsatī’’ti.

3. Annasuttaṃ

43.

‘‘Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā;

Atha ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’ti.

‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;

Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.

‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

4. Ekamūlasuttaṃ

44.

‘‘Ekamūlaṃ dvirāvaṭṭaṃ, timalaṃ pañcapattharaṃ;

Samuddaṃ dvādasāvaṭṭaṃ, pātālaṃ atarī isī’’ti.

5. Anomasuttaṃ

45.

‘‘Anomanāmaṃ nipuṇatthadassiṃ, paññādadaṃ kāmālaye asattaṃ;

Taṃ passatha sabbaviduṃ sumedhaṃ, ariye pathe kamamānaṃ mahesi’’nti.

6. Accharāsuttaṃ

46.

‘‘Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṃ, pisācagaṇasevitaṃ;

Vanantaṃ mohanaṃ nāma, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

‘‘Ujuko nāma so maggo, abhayā nāma sā disā;

Ratho akūjano nāma, dhammacakkehi saṃyuto.

‘‘Hirī tassa apālambo, satyassa parivāraṇaṃ;

Dhammāhaṃ sārathiṃ brūmi, sammādiṭṭhipurejavaṃ.

‘‘Yassa etādisaṃ yānaṃ, itthiyā purisassa vā;

Sa ve etena yānena, nibbānasseva santike’’ti.

7. Vanaropasuttaṃ

47.

‘‘Kesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhati;

Dhammaṭṭhā sīlasampannā, ke janā saggagāmino’’ti.

‘‘Ārāmaropā vanaropā, ye janā setukārakā;

Papañca udapānañca, ye dadanti upassayaṃ.

‘‘Tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhati;

Dhammaṭṭhā sīlasampannā, te janā saggagāmino’’ti.

8. Jetavanasuttaṃ



10. 第二雨神女经
40. 如是我闻。一时,世尊住毗舍离大林重阁讲堂。尔时,小红莲花雨神之女在深夜里,容色殊胜,遍照大林,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的那位天神小红莲花雨神之女在世尊面前说了这些偈颂:
"此来闪电光明色,红莲花雨神之女;
礼敬佛陀与正法,说此有义之偈颂。
虽可广说此正法,以种种方便说;
我将简要说其义,尽我所知之范围。
不以语意及身体,
造作世间任何恶;
舍弃欲乐具正念,
不应亲近无义苦。"
沙睹罗巴迦品第四
其摄颂:
与善人、悭吝、善、无有、不满想、
信、时节、石片、两个雨神女。
5. 燃烧品
1. 燃烧经
41. 如是我闻。一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时,一位天神在深夜里,容色殊胜,遍照祇树园,来到世尊处。来到后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的那位天神在世尊面前说了这些偈颂:
"房屋燃烧时,所取出器物;
对他有利益,非留在火中。
如是世燃烧,老死所燃烧;
应以布施取,施舍善取出。
施舍果安乐,不施非如是;
盗贼夺国王取,火烧毁灭。
最后舍弃时,身体及所有;
智者知此理,应食应布施;
施食随能力,无人诽谤生天界。"
2. 施何经
42.
"施何得力量,施何得美色;
施何得安乐,施何得眼目;
谁是一切施,请为我解说。"
"施食得力量,施衣得美色;
施乘得安乐,施灯得眼目。
施住处之人,即是一切施;
教导正法者,即是施不死。"
3. 食经
43.
"天人两众生,皆喜爱饮食;
何种夜叉众,不喜爱饮食?"
"以信心布施,清净心施舍;
此食随其人,今世及来世。
是故除悭吝,胜垢应布施;
众生来世福,为其立足处。"
4. 一根经
44.
"一根二回转,三垢五遍布;
十二转大海,仙人度深渊。"
5. 无缺经
45.
"无缺名见微妙义,施慧不著欲境者;
当见彼一切智者,大仙行于圣道中。"
6. 天女经
46.
"天女众喧闹,夜叉群所居;
名为迷惑林,如何能度过?"
"名为正直道,名为无畏方;
名为无声车,法轮所庄严。
惭愧为靠背,正念为车盖;
我说法为御,正见为前导。
若有此车乘,不论男或女;
乘此车必定,接近于涅槃。"
7. 植林经
47.
"谁日夜常增福,住法具戒者;
何人将生天,请为我解说。"
"种园林树木,造桥梁渡口;
井泉及水池,布施以住处。
彼日夜常增福,住法具戒者;
此等人生天,如是当了知。"
8. 祇树园经

48.

‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;

Āvutthaṃ [āvuṭṭhaṃ (ka.)] dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.

‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;

Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.

9. Maccharisuttaṃ

49.

‘‘Yedha maccharino loke, kadariyā paribhāsakā;

Aññesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakarā narā.

‘‘Kīdiso tesaṃ vipāko, samparāyo ca kīdiso;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Yedha maccharino loke, kadariyā paribhāsakā;

Aññesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakarā narā.

‘‘Nirayaṃ tiracchānayoniṃ, yamalokaṃ upapajjare;

Sace enti manussattaṃ, dalidde jāyare kule.

‘‘Coḷaṃ piṇḍo ratī khiḍḍā, yattha kicchena labbhati;

Parato āsīsare [āsiṃsare (sī. syā. kaṃ. pī.)] bālā, tampi tesaṃ na labbhati;

Diṭṭhe dhammesa vipāko, samparāye [samparāyo (syā. kaṃ. pī.)] ca duggatī’’ti.

‘‘Itihetaṃ vijānāma, aññaṃ pucchāma gotama;

Yedha laddhā manussattaṃ, vadaññū vītamaccharā.

‘‘Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā;

Kīdiso tesaṃ vipāko, samparāyo ca kīdiso;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Yedha laddhā manussattaṃ, vadaññū vītamaccharā;

Buddhe pasannā dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā;

Ete saggā [sagge (sī. syā. kaṃ.)] pakāsanti, yattha te upapajjare.

‘‘Sace enti manussattaṃ, aḍḍhe ājāyare kule;

Coḷaṃ piṇḍo ratī khiḍḍā, yatthākicchena labbhati.

‘‘Parasambhatesu bhogesu, vasavattīva modare;

Diṭṭhe dhammesa vipāko, samparāye ca suggatī’’ti.

10. Ghaṭīkārasuttaṃ

50.

‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;

Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattika’’nti.

‘‘Ke ca te ataruṃ paṅkaṃ [saṅgaṃ (sī. syā.)], maccudheyyaṃ suduttaraṃ;

Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.

‘‘Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo;

Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca siṅgiyo [bahudantī ca piṅgayo (sī.)];

Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.

‘‘Kusalī bhāsasī tesaṃ, mārapāsappahāyinaṃ;

Kassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.

‘‘Na aññatra bhagavatā, nāññatra tava sāsanā;

Yassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhanaṃ.

‘‘Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Taṃ te dhammaṃ idhaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.

‘‘Gambhīraṃ bhāsasī vācaṃ, dubbijānaṃ sudubbudhaṃ;

Kassa tvaṃ dhammamaññāya, vācaṃ bhāsasi īdisa’’nti.

‘‘Kumbhakāro pure āsiṃ, vekaḷiṅge [vehaḷiṅge (sī.), vebhaḷiṅge (syā. kaṃ.)] ghaṭīkaro;

Mātāpettibharo āsiṃ, kassapassa upāsako.

‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;

Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā.

‘‘Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo;

Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattika’’nti.

‘‘Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava;

Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro;

Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako.

‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;

Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā’’ti.

‘‘Evametaṃ purāṇānaṃ, sahāyānaṃ ahu saṅgamo;

Ubhinnaṃ bhāvitattānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti.

Ādittavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Ādittaṃ kiṃdadaṃ annaṃ, ekamūlaanomiyaṃ;

Accharāvanaropajetaṃ, maccharena ghaṭīkaroti.

6. Jarāvaggo

1. Jarāsuttaṃ

51.

‘‘Kiṃsu yāva jarā sādhu, kiṃsu sādhu patiṭṭhitaṃ;

Kiṃsu narānaṃ ratanaṃ, kiṃsu corehi dūhara’’nti.

‘‘Sīlaṃ yāva jarā sādhu, saddhā sādhu patiṭṭhitā;

Paññā narānaṃ ratanaṃ, puññaṃ corehi dūhara’’nti.

2. Ajarasāsuttaṃ

52.

‘‘Kiṃsu ajarasā sādhu, kiṃsu sādhu adhiṭṭhitaṃ;

Kiṃsu narānaṃ ratanaṃ, kiṃsu corehyahāriya’’nti.

‘‘Sīlaṃ ajarasā sādhu, saddhā sādhu adhiṭṭhitā;

Paññā narānaṃ ratanaṃ, puññaṃ corehyahāriya’’nti.

3. Mittasuttaṃ



48.
"此祇树园林,仙众所常居;
法王所住处,令我生欢喜。
业、明及正法,戒律最上命;
人依此清净,非依种姓财。
是故智慧人,观察自己利;
如理审察法,如是得清净。
舍利弗智慧,戒律及寂静;
比丘到彼岸,最上不过此。"
9. 悭吝经
49.
"此世有悭吝,吝啬好诽谤;
他人行布施,作障碍之人。
如是人果报,来世复如何;
我等来问佛,如何能知晓?"
"此世有悭吝,吝啬好诽谤;
他人行布施,作障碍之人。
堕地狱畜生,或生阎魔界;
若生为人时,生于贫穷家。
衣食乐游戏,难以获得处;
愚人希望他,亦不能得到;
现世如是报,来世堕恶趣。"
"如是我等知,再问瞿昙尊;
此世得人身,乐施无悭吝。
信佛及正法,深敬僧伽众;
如是人果报,来世复如何;
我等来问佛,如何能知晓?"
"此世得人身,乐施无悭吝;
信佛及正法,深敬僧伽众;
彼等生天界,光明照耀处。
若生为人时,生于富贵家;
衣食乐游戏,不难获得处。
他人所得财,自在而享受;
现世如是报,来世生善趣。"
10. 陶师经
50.
"生于无烦天,七比丘解脱;
贪嗔已灭尽,度世间爱著。"
"谁度难度泥,死魔难度界;
谁舍人身后,得生天界中?"
"优波迦、波罗健陀、富楼沙三人;
跋提耶、犍陀提婆、婆睺罗祇、僧祇;
彼等舍人身,得生天界中。"
"善说彼等事,断魔罗网者;
依谁知正法,断除有结缚?"
"非离世尊教,非离汝教法;
依此知正法,断除有结缚。
名色无余灭,此处知正法;
断除有结缚。"
"汝说甚深语,难知难觉悟;
依谁知正法,能说如是语?"
"前世为陶师,毗诃灵伽国;
名为伽提迦,养父母孝顺;
迦叶佛弟子。
远离淫欲法,梵行无所求;
曾为我同村,昔日为亲友。
我知彼七人,比丘得解脱;
贪嗔已灭尽,度世间爱著。"
"如是实如此,如汝所说语;
陶师伽提迦,毗诃灵伽国;
养父母孝顺,迦叶佛弟子。
远离淫欲法,梵行无所求;
曾为我同村,昔日为亲友。"
"如是昔日友,相逢甚欢喜;
两俱修身者,最后身所持。"
燃烧品第五
其摄颂:
燃烧施何食,一根无缺天女;
植林祇树悭,陶师为第十。
6. 老品
1. 老经
51.
"何物直至老善,何物善立足;
何为人宝物,何物贼难取?"
"戒行直至老善,信心善立足;
智慧人宝物,功德贼难取。"
2. 不老经
52.
"何物不老善,何物善确立;
何为人宝物,何物贼不取?"
"戒行不老善,信心善确立;
智慧人宝物,功德贼不取。"
3. 朋友经

53.

‘‘Kiṃsu pavasato [pathavato (pī. ka.)] mittaṃ, kiṃsu mittaṃ sake ghare;

Kiṃ mittaṃ atthajātassa, kiṃ mittaṃ samparāyika’’nti.

‘‘Sattho pavasato mittaṃ, mātā mittaṃ sake ghare;

Sahāyo atthajātassa, hoti mittaṃ punappunaṃ;

Sayaṃkatāni puññāni, taṃ mittaṃ samparāyika’’nti.

4. Vatthusuttaṃ

54.

‘‘Kiṃsu vatthu manussānaṃ, kiṃsūdha paramo sakhā;

Kiṃsu bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti [pathaviṃ sitāti (sī. syā. kaṃ. pī.)].

‘‘Puttā vatthu manussānaṃ, bhariyā ca [bhariyāva (sī.), bhariyā (syā. kaṃ.)] paramo sakhā;

Vuṭṭhiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

5. Paṭhamajanasuttaṃ

55.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

6. Dutiyajanasuttaṃ

56.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kismā na parimuccatī’’ti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, dukkhā na parimuccatī’’ti.

7. Tatiyajanasuttaṃ

57.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kiṃsu tassa parāyana’’nti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, kammaṃ tassa parāyana’’nti.

8. Uppathasuttaṃ

58.

‘‘Kiṃsu uppatho akkhāto, kiṃsu rattindivakkhayo;

Kiṃ malaṃ brahmacariyassa, kiṃ sinānamanodaka’’nti.

‘‘Rāgo uppatho akkhāto, vayo rattindivakkhayo;

Itthī malaṃ brahmacariyassa, etthāyaṃ sajjate pajā;

Tapo ca brahmacariyañca, taṃ sinānamanodaka’’nti.

9. Dutiyasuttaṃ

59.

‘‘Kiṃsu dutiyā [dutiyaṃ (syā. kaṃ. pī.)] purisassa hoti, kiṃsu cenaṃ pasāsati;

Kissa cābhirato macco, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

‘‘Saddhā dutiyā purisassa hoti, paññā cenaṃ pasāsati;

Nibbānābhirato macco, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

10. Kavisuttaṃ

60.

‘‘Kiṃsu nidānaṃ gāthānaṃ, kiṃsu tāsaṃ viyañjanaṃ;

Kiṃsu sannissitā gāthā, kiṃsu gāthānamāsayo’’ti.

‘‘Chando nidānaṃ gāthānaṃ, akkharā tāsaṃ viyañjanaṃ;

Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo’’ti.

Jarāvaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Jarā ajarasā mittaṃ, vatthu tīṇi janāni ca;

Uppatho ca dutiyo ca, kavinā pūrito vaggoti.

7. Addhavaggo

1. Nāmasuttaṃ

61.

‘‘Kiṃsu sabbaṃ addhabhavi [anvabhavi (sī.)], kismā bhiyyo na vijjati;

Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti [vasamaddhagū (ka.)].

‘‘Nāmaṃ sabbaṃ addhabhavi, nāmā bhiyyo na vijjati;

Nāmassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

2. Cittasuttaṃ

62.

‘‘Kenassu nīyati loko, kenassu parikassati;

Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

‘‘Cittena nīyati loko, cittena parikassati;

Cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

3. Taṇhāsuttaṃ

63.

‘‘Kenassu nīyati loko, kenassu parikassati;

Kissassu ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

‘‘Taṇhāya nīyati loko, taṇhāya parikassati;

Taṇhāya ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti.

4. Saṃyojanasuttaṃ

64.

‘‘Kiṃsu saṃyojano loko, kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;

Kissassu vippahānena, nibbānaṃ iti vuccatī’’ti.

‘‘Nandīsaṃyojano [nandisaṃyojano (sī. syā. kaṃ.)] loko, vitakkassa vicāraṇaṃ;

Taṇhāya vippahānena, nibbānaṃ iti vuccatī’’ti.

5. Bandhanasuttaṃ

65.

‘‘Kiṃsu sambandhano loko, kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;

Kissassu vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

‘‘Nandīsambandhano loko, vitakkassa vicāraṇaṃ;

Taṇhāya vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

6. Attahatasuttaṃ

66.

‘‘Kenassubbhāhato loko, kenassu parivārito;

Kena sallena otiṇṇo, kissa dhūpāyito sadā’’ti.

‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;

Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā’’ti.

7. Uḍḍitasuttaṃ

67.

‘‘Kenassu uḍḍito loko, kenassu parivārito;

Kenassu pihito loko, kismiṃ loko patiṭṭhito’’ti.

‘‘Taṇhāya uḍḍito loko, jarāya parivārito;

Maccunā pihito loko, dukkhe loko patiṭṭhito’’ti.

8. Pihitasuttaṃ



53.

‘‘Kiṃsu pavasato [pathavato (pī. ka.)] mittaṃ, kiṃsu mittaṃ sake ghare;

Kiṃ mittaṃ atthajātassa, kiṃ mittaṃ samparāyika’’nti.

‘‘Sattho pavasato mittaṃ, mātā mittaṃ sake ghare;

Sahāyo atthajātassa, hoti mittaṃ punappunaṃ;

Sayaṃkatāni puññāni, taṃ mittaṃ samparāyika’’nti.

4. Vatthusuttaṃ

54.

‘‘Kiṃsu vatthu manussānaṃ, kiṃsūdha paramo sakhā;

Kiṃsu bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti [pathaviṃ sitāti (sī. syā. kaṃ. pī.)].

‘‘Puttā vatthu manussānaṃ, bhariyā ca [bhariyāva (sī.), bhariyā (syā. kaṃ.)] paramo sakhā;

Vuṭṭhiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

5. Paṭhamajanasuttaṃ

55.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

6. Dutiyajanasuttaṃ

56.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kismā na parimuccatī’’ti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, dukkhā na parimuccatī’’ti.

7. Tatiyajanasuttaṃ

57.

‘‘Kiṃsu janeti purisaṃ, kiṃsu tassa vidhāvati;

Kiṃsu saṃsāramāpādi, kiṃsu tassa parāyana’’nti.

‘‘Taṇhā janeti purisaṃ, cittamassa vidhāvati;

Satto saṃsāramāpādi, kammaṃ tassa parāyana’’nti.

8. Uppathasuttaṃ


这是对巴利文经典的直译,我会按照您的要求完整翻译成简体中文:
53.
"对于远行者什么是朋友,在自己家中什么是朋友?
对于遭遇困难者什么是朋友,对于来世什么是朋友?"
"商队对于远行者是朋友,母亲在自己家中是朋友;
同伴对于遭遇困难者是反复的朋友;
自己所做的功德,那是来世的朋友。"
4. 基础经
54.
"什么是人类的基础,什么在此是最高的伙伴?
依附于大地的生灵,靠什么生存?"
"儿女是人类的基础,妻子是最高的伙伴;
依附于大地的生灵,靠雨水生存。"
5. 第一生经
55.
"什么生出人,什么使他奔波?
什么使他进入轮回,什么是他的大恐惧?"
"渴爱生出人,他的心使他奔波;
众生进入轮回,苦是他的大恐惧。"
6. 第二生经
56.
"什么生出人,什么使他奔波?
什么使他进入轮回,从什么不能解脱?"
"渴爱生出人,他的心使他奔波;
众生进入轮回,不能从苦中解脱。"
7. 第三生经
57.
"什么生出人,什么使他奔波?
什么使他进入轮回,什么是他的归宿?"
"渴爱生出人,他的心使他奔波;
众生进入轮回,业是他的归宿。"
8. 歧路经
58.
"什么被称为歧路,什么是日夜的消耗?
什么是梵行的污垢,什么是无水的沐浴?"
"贪欲被称为歧路,寿命是日夜的消耗;
女人是梵行的污垢,众生在此陷溺;
苦行和梵行,那是无水的沐浴。"
9. 伴侣经
59.
"什么是人的伴侣,什么指导他?
热衷于什么的人,能从一切苦中解脱?"
"信心是人的伴侣,智慧指导他;
热衷于涅槃的人,能从一切苦中解脱。"
10. 诗人经
60.
"什么是诗偈的根源,什么是它们的表达?
诗偈依靠什么,什么是诗偈的依处?"
"韵律是诗偈的根源,音节是它们的表达;
诗偈依靠名字,诗人是诗偈的依处。"
第六 衰老品完。
其摘要如下:
衰老、不老、朋友、基础、三个生、
歧路和伴侣、以诗人完成此品。
7. 路程品
1. 名字经
61.
"什么超越一切,什么没有更多?
什么是那唯一法,一切都随顺?"
"名字超越一切,没有比名字更多;
名字是那唯一法,一切都随顺。"
2. 心经
62.
"什么引导世界,什么拖拽世界?
什么是那唯一法,一切都随顺?"
"心引导世界,心拖拽世界;
心是那唯一法,一切都随顺。"
3. 渴爱经
63.
"什么引导世界,什么拖拽世界?
什么是那唯一法,一切都随顺?"
"渴爱引导世界,渴爱拖拽世界;
渴爱是那唯一法,一切都随顺。"
4. 结缚经
64.
"什么结缚世界,什么是它的游荡?
舍弃什么,被称为涅槃?"
"喜悦结缚世界,寻是它的游荡;
舍弃渴爱,被称为涅槃。"
5. 束缚经
65.
"什么束缚世界,什么是它的游荡?
舍弃什么,切断一切束缚?"
"喜悦束缚世界,寻是它的游荡;
舍弃渴爱,切断一切束缚。"
6. 自害经
66.
"什么击打世界,什么包围世界?
什么箭射中世界,什么总是熏烟?"
"死亡击打世界,衰老包围世界;
渴爱之箭射中世界,欲望总是熏烟。"
7. 网罗经
67.
"什么网罗世界,什么包围世界?
什么封闭世界,世界建立于什么?"
"渴爱网罗世界,衰老包围世界;
死亡封闭世界,世界建立于苦。"
8. 封闭经

68.

‘‘Kenassu pihito loko, kismiṃ loko patiṭṭhito;

Kenassu uḍḍito loko, kenassu parivārito’’ti.

‘‘Maccunā pihito loko, dukkhe loko patiṭṭhito;

Taṇhāya uḍḍito loko, jarāya parivārito’’ti.

9. Icchāsuttaṃ

69.

‘‘Kenassu bajjhatī loko, kissa vinayāya muccati;

Kissassu vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

‘‘Icchāya bajjhatī loko, icchāvinayāya muccati;

Icchāya vippahānena, sabbaṃ chindati bandhana’’nti.

10. Lokasuttaṃ

70.

‘‘Kismiṃ loko samuppanno, kismiṃ kubbati santhavaṃ;

Kissa loko upādāya, kismiṃ loko vihaññatī’’ti.

‘‘Chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhavaṃ;

Channameva upādāya, chasu loko vihaññatī’’ti.

Addhavaggo [anvavaggo (sī.)] sattamo.

Tassuddānaṃ –

Nāmaṃ cittañca taṇhā ca, saṃyojanañca bandhanā;

Abbhāhatuḍḍito pihito, icchā lokena te dasāti.

8. Chetvāvaggo

1. Chetvāsuttaṃ

71. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

‘‘Kiṃsu chetvā [jhatvā (sī.), ghatvā (syā. kaṃ.) evamuparipi] sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti.

‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa devate;

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī’’ti.

2. Rathasuttaṃ

72.

‘‘Kiṃsu rathassa paññāṇaṃ, kiṃsu paññāṇamaggino;

Kiṃsu raṭṭhassa paññāṇaṃ, kiṃsu paññāṇamitthiyā’’ti.

‘‘Dhajo rathassa paññāṇaṃ, dhūmo paññāṇamaggino;

Rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ, bhattā paññāṇamitthiyā’’ti.

3. Vittasuttaṃ

73.

‘‘Kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃsu suciṇṇo sukhamāvahati;

Kiṃsu have sādutaraṃ [sādhutaraṃ (ka.)] rasānaṃ, kathaṃjīviṃ [kiṃsujīviṃ (ka.)] jīvitamāhu seṭṭha’’nti.

‘‘Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahati;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.

4. Vuṭṭhisuttaṃ

74.

‘‘Kiṃsu uppatataṃ seṭṭhaṃ, kiṃsu nipatataṃ varaṃ;

Kiṃsu pavajamānānaṃ, kiṃsu pavadataṃ vara’’nti.

‘‘Bījaṃ uppatataṃ seṭṭhaṃ, vuṭṭhi nipatataṃ varā;

Gāvo pavajamānānaṃ, putto pavadataṃ varoti.

‘‘Vijjā uppatataṃ seṭṭhā, avijjā nipatataṃ varā;

Saṅgho pavajamānānaṃ, buddho pavadataṃ varo’’ti.

5. Bhītāsuttaṃ

75.

‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā,

Maggo canekāyatanappavutto;

Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,

Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

‘‘Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā,

Kāyena pāpāni akubbamāno;

Bavhannapānaṃ gharamāvasanto,

Saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;

Etesu dhammesu ṭhito catūsu,

Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

6. Najīratisuttaṃ

76.

‘‘Kiṃ jīrati kiṃ na jīrati, kiṃsu uppathoti vuccati;

Kiṃsu dhammānaṃ paripantho, kiṃsu rattindivakkhayo;

Kiṃ malaṃ brahmacariyassa, kiṃ sinānamanodakaṃ.

‘‘Kati lokasmiṃ chiddāni, yattha vittaṃ [cittaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] na tiṭṭhati;

Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.

‘‘Rūpaṃ jīrati maccānaṃ, nāmagottaṃ na jīrati;

Rāgo uppathoti vuccati.

‘‘Lobho dhammānaṃ paripantho, vayo rattindivakkhayo;

Itthī malaṃ brahmacariyassa, etthāyaṃ sajjate pajā;

Tapo ca brahmacariyañca, taṃ sinānamanodakaṃ.

‘‘Cha lokasmiṃ chiddāni, yattha vittaṃ na tiṭṭhati;

Ālasyañca [ālassañca (sī. pī.)] pamādo ca, anuṭṭhānaṃ asaṃyamo;

Niddā tandī [tandi (sī.)] ca te chidde, sabbaso taṃ vivajjaye’’ti.

7. Issariyasuttaṃ

77.

‘‘Kiṃsu issariyaṃ loke, kiṃsu bhaṇḍānamuttamaṃ;

Kiṃsu satthamalaṃ loke, kiṃsu lokasmimabbudaṃ.

‘‘Kiṃsu harantaṃ vārenti, haranto pana ko piyo;

Kiṃsu punappunāyantaṃ, abhinandanti paṇḍitā’’ti.

‘‘Vaso issariyaṃ loke, itthī bhaṇḍānamuttamaṃ;

Kodho satthamalaṃ loke, corā lokasmimabbudā.

‘‘Coraṃ harantaṃ vārenti, haranto samaṇo piyo;

Samaṇaṃ punappunāyantaṃ, abhinandanti paṇḍitā’’ti.

8. Kāmasuttaṃ



这是对巴利文经典的直译,我会按照您的要求完整翻译成简体中文:
68.
"什么封闭世界,世界建立于什么?
什么网罗世界,什么包围世界?"
"死亡封闭世界,世界建立于苦;
渴爱网罗世界,衰老包围世界。"
9. 欲望经
69.
"什么束缚世界,通过调伏什么而解脱?
舍弃什么,切断一切束缚?"
"欲望束缚世界,通过调伏欲望而解脱;
舍弃欲望,切断一切束缚。"
10. 世界经
70.
"世界生起于什么,在什么中建立亲密?
世界依附什么,世界在什么中受苦?"
"世界生起于六处,在六处中建立亲密;
世界依附于六处,世界在六处中受苦。"
第七 路程品完。
其摘要如下:
名字、心和渴爱、结缚和束缚、
被击打、被网罗、被封闭、欲望、世界,这十经。
8. 断除品
1. 断除经
71. 舍卫城因缘。那位天神站在一旁,以偈颂对世尊说:
"断除什么而安眠,断除什么而不忧?
乔达摩啊,你赞同断除哪一法?"
"断除愤怒而安眠,断除愤怒而不忧;
天神啊,圣者们赞同断除
有毒根、甜顶端的愤怒,
因为断除它就不忧愁。"
2. 战车经
72.
"什么是战车的标志,什么是火的标志?
什么是国家的标志,什么是女人的标志?"
"旗帜是战车的标志,烟是火的标志;
国王是国家的标志,丈夫是女人的标志。"
3. 财富经
73.
"什么是此处人的最佳财富,什么善行带来快乐?
什么是最甜美的味道,怎样的生活被称为最佳?"
"此处信心是人的最佳财富,善行的法带来快乐;
真实是最甜美的味道,以智慧为生的生活被称为最佳。"
4. 雨经
74.
"什么是升起中最佳的,什么是降落中最好的?
什么是行进中最好的,什么是说话中最好的?"
"种子是升起中最佳的,雨是降落中最好的;
牛是行进中最好的,儿子是说话中最好的。"
"智慧是升起中最佳的,无明是降落中最好的;
僧团是行进中最好的,佛陀是说话中最好的。"
5. 恐惧经
75.
"此处为何众多人恐惧,
道路被宣说通向众多处;
我问你,广慧的乔达摩,
立足于什么不畏惧来世?"
"正确地安置言语和意念,
身体不造作恶业,
居住在食物丰富的家中,
有信仰、柔和、乐于分享、慷慨;
立足于这四法,
立足于法就不畏惧来世。"
6. 不衰老经
76.
"什么衰老什么不衰老,什么被称为歧路?
什么是诸法的障碍,什么是日夜的消耗?
什么是梵行的污垢,什么是无水的沐浴?
世间有几个漏洞,财富在那里不停留?
我们来问世尊,如何知道这些?"
"色身衰老,名姓不衰老;
贪欲被称为歧路。
贪婪是诸法的障碍,寿命是日夜的消耗;
女人是梵行的污垢,众生在此陷溺;
苦行和梵行,那是无水的沐浴。
世间有六个漏洞,财富在那里不停留;
懒惰和放逸,不努力和不自制,
睡眠和懈怠,这些是漏洞,应当完全避免。"
7. 统治经
77.
"什么是世间的统治,什么是最高的财物?
什么是世间的武器污垢,什么是世间的灾难?
什么阻止偷窃者,而偷窃者又是谁所爱?
什么是智者反复欢迎的?"
"权力是世间的统治,女人是最高的财物;
愤怒是世间的武器污垢,盗贼是世间的灾难。
人们阻止偷窃的盗贼,而偷窃的沙门是被爱的;
智者反复欢迎沙门。"
8. 欲望经

78.

‘‘Kimatthakāmo na dade, kiṃ macco na pariccaje;

Kiṃsu muñceyya kalyāṇaṃ, pāpikaṃ na ca mocaye’’ti.

‘‘Attānaṃ na dade poso, attānaṃ na pariccaje;

Vācaṃ muñceyya kalyāṇaṃ, pāpikañca na mocaye’’ti.

9. Pātheyyasuttaṃ

79.

‘‘Kiṃsu bandhati pātheyyaṃ, kiṃsu bhogānamāsayo;

Kiṃsu naraṃ parikassati, kiṃsu lokasmi dujjahaṃ;

Kismiṃ baddhā puthū sattā, pāsena sakuṇī yathā’’ti.

‘‘Saddhā bandhati pātheyyaṃ, sirī bhogānamāsayo;

Icchā naraṃ parikassati, icchā lokasmi dujjahā;

Icchābaddhā puthū sattā, pāsena sakuṇī yathā’’ti.

10. Pajjotasuttaṃ

80.

‘‘Kiṃsu lokasmi pajjoto, kiṃsu lokasmi jāgaro;

Kiṃsu kamme sajīvānaṃ, kimassa iriyāpatho.

‘‘Kiṃsu alasaṃ analasañca [kiṃ ālasyānālasyañca (ka.)], mātā puttaṃva posati;

Kiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

‘‘Paññā lokasmi pajjoto, sati lokasmi jāgaro;

Gāvo kamme sajīvānaṃ, sītassa iriyāpatho.

‘‘Vuṭṭhi alasaṃ analasañca, mātā puttaṃva posati;

Vuṭṭhiṃ bhūtā upajīvanti, ye pāṇā pathavissitā’’ti.

11. Araṇasuttaṃ



这是对巴利文经典的直译,我会按照您的要求完整翻译成简体中文:
78.
"为了什么目的而不应给予,人不应舍弃什么?
应该释放什么善事,而不应释放什么恶事?"
"一个人不应给予自己,不应舍弃自己;
应该释放善言,而不应释放恶言。"
9. 旅费经
79.
"什么束缚旅费,什么是财富的依处?
什么拖拽人,什么在世间难以舍弃?
众多众生被什么束缚,如同鸟被网罗?"
"信心束缚旅费,吉祥是财富的依处;
欲望拖拽人,欲望在世间难以舍弃;
众多众生被欲望束缚,如同鸟被网罗。"
10. 灯光经
80.
"什么是世间的灯光,什么是世间的警觉?
什么是共同生活者的工作,什么是他的姿势?
什么养育懒惰和不懒惰的,如母亲养育儿子?
依附于大地的生灵,靠什么生存?"
"智慧是世间的灯光,正念是世间的警觉;
牛是共同生活者的工作,寒冷是他的姿势。
雨水养育懒惰和不懒惰的,如母亲养育儿子;
依附于大地的生灵,靠雨水生存。"
11. 无诤经

81.

‘‘Kesūdha araṇā loke, kesaṃ vusitaṃ na nassati;

Kedha icchaṃ parijānanti, kesaṃ bhojissiyaṃ sadā.

‘‘Kiṃsu mātā pitā bhātā, vandanti naṃ patiṭṭhitaṃ;

Kiṃsu idha jātihīnaṃ, abhivādenti khattiyā’’ti.

‘‘Samaṇīdha araṇā loke, samaṇānaṃ vusitaṃ na nassati;

Samaṇā icchaṃ parijānanti, samaṇānaṃ bhojissiyaṃ sadā.

‘‘Samaṇaṃ mātā pitā bhātā, vandanti naṃ patiṭṭhitaṃ;

Samaṇīdha jātihīnaṃ, abhivādenti khattiyā’’ti.

Chetvāvaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Chetvā rathañca cittañca, vuṭṭhi bhītā najīrati;

Issaraṃ kāmaṃ pātheyyaṃ, pajjoto araṇena cāti.

Devatāsaṃyuttaṃ samattaṃ.


81.
"在这个世界上谁是无争的，谁的修行不会消失；
谁能完全了知欲望，谁总是值得供养。
"谁的母亲、父亲、兄弟，会向他顶礼致敬；
在这里，谁虽出身低微，却能得到刹帝利的礼敬？"
"在这个世界上沙门是无争的，沙门的修行不会消失；
沙门能完全了知欲望，沙门总是值得供养。
"沙门的母亲、父亲、兄弟，会向他顶礼致敬；
在这里，沙门虽出身低微，却能得到刹帝利的礼敬。"
第八断除品
其摘要如下：
断除、战车和心，雨、恐惧、不衰老；
主宰、欲望、路费，灯光和无争。
天神相应部完。

